Nevar apgalvot, ka asinsvadu veģetatīvā distonija ir slimība pati par sevi, – parasti tā ir kādas citas slimības vai organismā esošu bojājumu sekas.
Ir ne mazums faktoru, kas var izprovocēt distoniju:
* pastiprināta iespaidojamība, jūtīgums un ievainojamība:
* kalsna (astēniska) ķermeņa uzbūve;
* hormonālās izmaiņas organismā (pārejas vecums, grūtniecības, laktācijas un klimaktērija periods);
* stresi, fiziskas un emocionālas pārslodzes;
* biežas saaukstēšanās, jebkuras infekcijas slimības;
* spirtoto dzērienu lietošana un smēķēšana.
Taču visbiežāk no visiem šiem cēloņiem distonijas provocētājs ir stress.
Ielaista distonija draud ar sarežģījumiem, piemēram, panikas uzbrukumiem. Ja slimnieks atrodas ļaužpilnā vietā, viņam sāk pietrūkt gaisa, strauji kāpj asinsspiediens, strauji un spēcīgi sitas sirds, parādās auksti sviedri. Un to visu pavada spēcīga trīce un bailes no nāves.
Pietrūkst gaisa…
Atkarībā no cēloņa distonija var izpausties dažādi. Izteiktākās izpausmes:
* gaisa trūkuma sajūta (īpaši piesmakušās, nevēdinātās telpās, kur distoniķis pat var zaudēt samaņu);
* žāvas un vēlme nopūsties;
* periodiskas sāpes sirdī, sirdsritma traucējumi (aritmija);
* paaugstināta trauksmes sajūta, beziemesla bailes;
* slikta aukstuma panesība (pastiprināti salst un, lai cik savādi tas šķiet, delnas un pēdas svīst);
* regulāras galvassāpes.
Lai lasītu rakstu tālāk, šķiriet nākamo lapu!
